Kā es iekļuvu Progmeistars: saraksts, kas meloja

Mana informātikas skolotāja ieteica man Progmeistars kursus Rīgā. Tur uzņēma tikai pēc atlases: nevarēja vienkārši samaksāt un atnākt.

10. klasē es aizgāju uz atlasi bezmaksas grupā. Draugs apskatīja sarakstu un pateica, ka manis tur nav. Pēc nedēļas man piezvanīja: „Kāpēc tu neatnāci uz otro kārtu? Tev ļoti labi gāja.”

Otrajā kārtā es neatrisināju matemātikas uzdevumu: matemātika man padevās vājāk nekā programmēšana. Un es palūdzu mani uzreiz ielikt grūtākā kursā, izlaižot pirmo.

Nodarbībā Sergey Ilyich Melnik deva mums uzdevumu: izvadīt vārda pāra burtus. Es visu uzrakstīju ar for un downto, un viņš smējās: „Ar while ir vienkāršāk.” Tad viņš pajautāja, cik ir 53 and 27. Es būtu varējis atbildēt, pierakstot abus skaitļus binārajā sistēmā. Bet nesapratu, ko tieši viņš jautā, sāku šaubīties par sevi, baidījos izpļāpāt kaut ko nepareizu un klusēju. Mani ielika otrajā semestrī, kur mācīja bināro aritmētiku, un vasarā pārcēla uz piekto, kur mēs jau ņēmām rekursiju un quicksort.

11. klasē viņš mani kā divpadsmito dalībnieku iekļāva „elitārajā” olimpiāžu grupā, ko finansēja Sorosa fonds. „Aizmirsti par naudu,” viņš teica, „tas ir bez maksas.”

Pagrieziena punkts bija dinamiskā programmēšana. Uzdevumu „sadalīt 100 akmeņus divās vienādās kaudzēs” es atrisināju uzreiz un labāk par visiem.